Movin’ out!

Esmu pārvācies!
Turpmāk esmu atrodams šeit:

krastinrobis.lv

We’ve got a situation over here!

Tā nu ir sanācis, ka ir ne vairāk ne mazāk kā tieši 42 dienas, lai tiktu galā ar šīm lietām:

• Latvijas būvnormatīvi
• Referāts
• Eksāmens
• Ģeotehnika
• Kursa darbs (atlikuši rasējumi un noformēšana)
• Referāts
• Eksāmens
• Dzelzsbetona konstrukcijas
• Kursa darbs (gandrīz varu teikt, ka ir iesākts)
• Eksāmens
• Rekonstrukcija un restaurācija
• Kursa darbs grupai (4 cilv.) – skice ir gandrīz pieņemamā skatā, bet nekas vairāk.
• Eksāmens
• Būvniecības plānošana
• Pasniedzēja sagatavotais pārsteiguma “eksāmens”, kas ir gandrīz kursa darba apjomā un tika izziņots vakar- 9. maijā
• Koka konstrukcijas
• Eksāmens
• Betonmācība
• Referāts
• Eksāmens

Tā kā šķiet ar ziemas sesiju, kuras laikā paspēju uzrakstīt 3 kursa darbus un 4 eksāmenus 4 nedēļās, šīs 42 dienas var tīri labi mēroties spēkiem. It’s gonna be a lot of fun!

Ko TU esi radījis?

Šodien kārtējā interesantajā sarunā ar Volfu parādījās jautājums: “Ko tu esi radījis?” Pirmajā brīdī šķiet pavisam vienkārši un ātri ienāk prātā kaut kas. Bet jautājums ir ar āķi.

Āķis ir tāds – “Ko TU esi radījis?” (tikai tu, no tevis paša, bez pilnīgi nekādas ietekmēšanās, kaut kas, kas ir tikai tavs, bez jebkādiem stereotipiem, lietām, programmām, kuras tevī ieprogrammētas, bez sabiedrības, sociuma ietekmes, bez jebkā no malas). Šeit jau paliek nedaudz grūtāk. Priekš manis pat pārāk grūti, jo tā arī nespēju izdomāt neko, ko esmu radījis pilnīgi no sevis.

Pilnīgi sāk šķist, ka viss, kas tu esi ir patiesībā tikai un vienīgi ietekmē no malas izveidojies. Tas līmenis šķiet, kas būtu jāsasniedz ir maza bērna, tikko piedzimuša, kad viņš vēl nav ticis nozombēts, ietekmēts, vai jebkā citādi programmēts – ar uztveri, kas spēj uztvert visas lietas tieši tā, kādas tās ir patiesībā. Redzot bumbu viņš ierauga tieši to objektu – ar skaidrām acīm – nevis futbola bumbu, vai gumijas bumbu, kas viņam uzreiz asociējas ar kaut ko no viņa pieredzes tādējādi palaižot garām lietas patieso esību.

Un tad šāda maza bērna prātā, ar pilnīgi skaidru uztveri šķiet ir veids, kā varētu radīt kaut ko, kas ir tikai tavs. Vienīgi, manuprāt, šeit tad atkal rodas cita galējība.. Un, tomēr, šos daudzos stereotipus un visas dažādās ietekmes no malas jau uzņemam tieši mēs, un tos apstrādājam tikai sev unikālā veidā. Tādējādi radot tieši sev unikālu skatu uz dzīvi. Bet, tomēr, tas ir radies ietekmējoties. Traki dziļi un sarežģīti. Lai vai kā gribējās ierakstīt, lai arī kāds cits var palauzīt galvu..

Ko TU esi radījis?

Viegli

Esmu atgriezies lielpilsētas steigā ar visu kas ar to saistīts – šobrīd jau galvenokārt augstskola ar tuvojošos sesiju, kas līdzi nes kursa darbu termiņus un arī bakalaura darbu, kas jau iesākts un top jau šobrīd, kaut arī teorētiski tas būtu jādara vien pēc gada. Bet ne par to šoreiz. Šoreiz par pārdomām.

Visā lielajā skriešanā esmu trāpījis uz fantastiska albuma no fonda Viegli. Pateicoties tam jau sākās dažādas pārdomas. Šo pārdomu kulminācija bija vakarvakara treniņā, kur pēc sarunas ar Volfu nonācu pie visnotaļ interesantiem secinājumiem.

Tiem šodien ieguvu arī vēl vienu apstiprinājumu pēcpusdienā klausoties ierakstu Renāra Kaupera intervijai LR1, kurā Renārs patīkami pārsteidza ar to, ka viņam nebūt nav svešas lietas ārpus ikdienišķās pasaules lielpilsētā.

Par tiem secinājumiem. Patiesībā uz visu paskatoties citādāk var saprast, ka tas, ko mēs dienu no dienas saucam par grūtībām, nepatīkamo un smago, problēmām vai kā citādāk, tas patiesībā nemaz tā nav. Jo tieši tas kā mēs to paši uztveram un sev liekam domāt to par tādu padara. Tiklīdz mēs izmainām savu skatījumu, tā izmainās šīs lietas. Izmainās reizē ar to, kā izmaināmies mēs paši. Viss šis ir krietni sarežģītāks kā es spēju izteikties.

Tomēr tas, ko gribēju pavēstīt ar šo ierakstu ir tas, ka albums “Viegli” ir patiešām lielisks, tāpat kā Imanta Ziedoņa skatījums un viņa Jaungada runa:

…

“Muļķis tu esi, latviet! Un tavi gudrie izkauti. Kādam ir bijis svarīgi panākt, lai tu tāds izaudz. Noderīgs un paklausīgs. Akls un nedzirdīgs. Trenēts mazu dzīvību slepkavošanai. Lai kad nāks lielās dzīvības, tava roka nedrebētu.

Vai tad tu neredzi, ka tas ir viltus manevrs! Aiz tavas mašīnas vilktie koki saceļ putekļus tavās smadzenēs, un tu savu mūžu vairs neieraudzīsi sidraba birzi. Tu šo spēju pazaudēsi. Un bērniem būs grūti piedzimt brīviem. Bez tava truluma gēnos. Bērniem būs grūti izdzimt no tevis pa jaunam, atdzimt no tevis prom, atdzimt atpakaļ vecvectēvos. Tu esi piedraņķējis ģenētiku.“

Jo galu galā, ja uz visu paskatās citādāk, tad viss sanāk patiesībā pavisam Viegli.

Varētu, protams, vēl arī pastāstīt par vakardienas “diskusiju” par RTU jauno kompleksa projektu un arhitekta Uģa Šenberga “vīzijām”. Bet negribas te ķengāties. Varu tikai pateikt, ka ja arhitekts domā, ka simtgadīgo vītolu no iekšpagalma var izcelt ar helikopteru lai pārstādītu citur un ķīmiķi izdomās speciālu pulverīti, kas izkausēs sniegu, un vēl kaudze ar tikpat fantastiskām idejām.. Tiešām ceru, ka netiks aizlaista vējā lieliska iespēja sakārtot Ķīpsalu un RTU izveidot par lielisku universitāti.

Ultimate Spring Break

Jau sen ko tādu gribēju īstenot. Tad nu beidzot bija tāda izdevība. Ideja tāda – biju nopelnījis vienā darbiņā noteiktu naudas summu, kuru visu ieguldīju šīs idejas īstenošanai. Solo velo brauciens visa brīvlaika garumā. Piemeklēju maršruta galapunktus, kuri šķita gana interesanti. Arī biļešu cenas pieņemamas. Iepirku biļetes. Ar to arī viss beidzās. Vienīgi vēl aptuveni piemetu cik liels gabals varētu būt jāmin.

Pienāca tā svētdiena, kad jābrauc un aptvēru, ka laika vairs galīgi nav. Fiksi krāmēju mantas. Aizskrēju uz veikalu pēc šādas tādas paikas pirmajām dienām. Paspēju izdrukāt biļetes un iepirkt arī jauku sarkanu kladīti. Tajā arī brauciena laikā tika veikti pieraksti par iespaidiem un pieredzēto. Tāpēc ieraksts šeit būs tikai visaptverošs un ja vēlies zināt kā man tur gāja un ko darīju, vari pieteikties – iedošu palasīties (ja spēsi salasīt manu rokrakstu). Pārrakstīt visas tās daudzās lapas galīgi nav ne vēlēšanās ne laika. Pats arī droši vien pārlasīšu vispār tikai kad uznāks lielā nostaļģija.

Ar prāmi uz Stokholmu 7dienas vakarā. Startēju 1dienas rītā. Finišs pēc 8 dienām 2dienā Norvēģijā lidostā “Sandefjord Lufthavn Torp” krietnu gabalu uz dienvidiem no Oslo. Idejas par to, kur braukt īsti nav. Zinu, ka vajag tikt ārā no Stokholmas un tad uz rietumiem. Tā arī cīnījos. No Tūrisma info biroja uz biroju pēc kartēm. Gulēju teltī, kur nu pagadījos. Visas naktis. Bija diezgan auksti. Salu. Ēst taisīju uz prīmusa. Brokastīs putra un vakariņās makaroni ar dažādām piedevām. Pusdienas sanāca visdārgākās, jo tās ēdu jau pagatavotas, kur trāpījos.

Kopā nomīnu ap 750 km. Galā tiku krietni ātrāk kā varēju būt domājis. Sanāca padirnēt lidostas apkārtnē, jo vairāk mērķa citur dzīties nebija. Ik dienas nobraucu vismaz 100 km. Vienā pat 140 km.

Braukt vienam bija viena no pamatidejām un kā kompanjonu šoreiz līdzi ņemtu vien Uģi. Tā, kā viņam citi plāni, tad patiesībā biju priecīgs, ka varu izmēģināt, kā tas ir ceļot vienam svešās zemēs. Bija patiešām lielisks piedzīvojums un nevienā brīdī nevaru teikt, ka man būtu kas jānožēlo. Lieliski pavadīts laiks un lieliski iespaidi. Fantastiskas sajūtas. Brīvība, neatkarība. Dari ko gribi kā gribi un kad gribi. Pats uzstādi sev mērķus un tos arī pildi.

Kaut kā tā.

Daži foto mirkļi:

This slideshow requires JavaScript.

Lielais klusums

Atkal jau atļaujos šitā te izdarīties.. Protams, jau cik reizes ir bijušas domas par ierakstiem un pat jau galvā arī saturi gatavi.. Vienīgā problēma šobrīd ir tā, ka tam nebūt nepietiek laika. To, kas ir – izmantoju citām lietām, kas tajā brīdī šķiet svarīgākas/aktuālākas. Bet nu šeit iemetīšu šo un to, ko esmu paspējis sadarīt kopš tām labajām un stulbajām idejām… Sanāk principā viss aprīlis ir pagājis jau.. Traki tas laiks skrien.. :/

Jā, sākās tas viss ar pirmā aprīļa jociņiem un spociņiem no laika vīra un arī Rīgas Domes puses.. Pēc fassko ieteikuma meklēju to veloceliņu Dārziņi-Centrs. Neatradu. Tikai daļa no tā visa. Saliju un tiku pie cauras riepas. Jauks 1. aprīļa dienas sākums.. NŌT.. Visi dienas plāni sagriezās.. Reportāža ar bildēm redzama šiten: http://www.sports-tracker.com/#/workout/krastinrobis/elug8r56hstfujta Zīmīgākā no tām:

Vispār aprīlis bijis tāds ļoti aktīvs mēnesis, jo esmu pasācis aktīvāk kustēties. Sāku iet uz baseinu, kurš RTU studentiem ir par 1 Ls reizē (ja neesi RTU, vari nākt reizē ar mani vai kādu no RTU studentiem par 2 Ls.. )… 10 darba dienu laikā savācu 10 km.. Ar riteni praktiski katru dienu vizinos uz skolu un atpakaļ.

Jautra un gara bija arī kāda piektdienas nakts Selonijā par ko jāpateicas krustdēliem.. Neliela daļa no jautrības:

Vēl aprīlī paspējām noķert labu ūdens līmeni Latvijas straujupē – Amatā:

Šoreiz raftā un kompānijā mans brālis un māsa. Jautri bez gala.. Es paspēju nedaudz pačakarēt muguru, bet šie vēlreiz izbaudīja Lustūzi un īso posmu no Zvārtes ieža līdz tiltam..

Atsākti treniņi arī ārpus ierastajiem sportiem, kas ļoti priecē. Vēl arī paspēju noķert Ewert And The Two Dragons Randomā.. Visādas likstas ar auto arī nelika mieru. Trāpīju nepareizajā servisā un riepu maiņa man šobrīd izmaksājusi 21 Ls (9 Ls vietā). Starpcitu ja vēl neesi paspējis nomainīt riepas varu piedāvāt pavisam pa lēto tikt pie tā kupona, jo pieļauju, ka vēl ir aktuāls. Citronam sastrēgumu laikā atteicās darboties ventilators. Atkal problēmas. Bet kaut kā jau viss nokārtojas, par ko prieks.

Vēl paspēju sarīkot arī Selonijas Orientēšanās kausu, kurš šķiet izdevās godam. (lielais paldies Tomam, kurš tomēr spēja izturēt manu neomu un kopā pieveicām sacensību dienu godam). Tur gan daudziem jāsaka paldies. Paldies!

Lai vai kā, nākamajā dienā aiz šīm sacensībām, kad pa nakti vēl rēķināju pēdējos rezultātus jau 17.30 sēdēju uz prāmja un čukčināju Skandināvijas virzienā. Tur tika aizvadīts šķiet visu laiku lieliskākais “spring break” jeb pavasara brīvlaiks ever. Par to vairāk nākamajā ierakstā, kurš taps uzreiz pēc šī te.