Esmu atgriezies lielpilsētas steigā ar visu kas ar to saistīts – šobrīd jau galvenokārt augstskola ar tuvojošos sesiju, kas līdzi nes kursa darbu termiņus un arī bakalaura darbu, kas jau iesākts un top jau šobrīd, kaut arī teorētiski tas būtu jādara vien pēc gada. Bet ne par to šoreiz. Šoreiz par pārdomām.
Visā lielajā skriešanā esmu trāpījis uz fantastiska albuma no fonda Viegli. Pateicoties tam jau sākās dažādas pārdomas. Šo pārdomu kulminācija bija vakarvakara treniņā, kur pēc sarunas ar Volfu nonācu pie visnotaļ interesantiem secinājumiem.
Tiem šodien ieguvu arī vēl vienu apstiprinājumu pēcpusdienā klausoties ierakstu Renāra Kaupera intervijai LR1, kurā Renārs patīkami pārsteidza ar to, ka viņam nebūt nav svešas lietas ārpus ikdienišķās pasaules lielpilsētā.
Par tiem secinājumiem. Patiesībā uz visu paskatoties citādāk var saprast, ka tas, ko mēs dienu no dienas saucam par grūtībām, nepatīkamo un smago, problēmām vai kā citādāk, tas patiesībā nemaz tā nav. Jo tieši tas kā mēs to paši uztveram un sev liekam domāt to par tādu padara. Tiklīdz mēs izmainām savu skatījumu, tā izmainās šīs lietas. Izmainās reizē ar to, kā izmaināmies mēs paši. Viss šis ir krietni sarežģītāks kā es spēju izteikties.
Tomēr tas, ko gribēju pavēstīt ar šo ierakstu ir tas, ka albums “Viegli” ir patiešām lielisks, tāpat kā Imanta Ziedoņa skatījums un viņa Jaungada runa:
…
“Muļķis tu esi, latviet! Un tavi gudrie izkauti. Kādam ir bijis svarīgi panākt, lai tu tāds izaudz. Noderīgs un paklausīgs. Akls un nedzirdīgs. Trenēts mazu dzīvību slepkavošanai. Lai kad nāks lielās dzīvības, tava roka nedrebētu.
Vai tad tu neredzi, ka tas ir viltus manevrs! Aiz tavas mašīnas vilktie koki saceļ putekļus tavās smadzenēs, un tu savu mūžu vairs neieraudzīsi sidraba birzi. Tu šo spēju pazaudēsi. Un bērniem būs grūti piedzimt brīviem. Bez tava truluma gēnos. Bērniem būs grūti izdzimt no tevis pa jaunam, atdzimt no tevis prom, atdzimt atpakaļ vecvectēvos. Tu esi piedraņķējis ģenētiku.“
Jo galu galā, ja uz visu paskatās citādāk, tad viss sanāk patiesībā pavisam Viegli. 
Varētu, protams, vēl arī pastāstīt par vakardienas “diskusiju” par RTU jauno kompleksa projektu un arhitekta Uģa Šenberga “vīzijām”. Bet negribas te ķengāties. Varu tikai pateikt, ka ja arhitekts domā, ka simtgadīgo vītolu no iekšpagalma var izcelt ar helikopteru lai pārstādītu citur un ķīmiķi izdomās speciālu pulverīti, kas izkausēs sniegu, un vēl kaudze ar tikpat fantastiskām idejām.. Tiešām ceru, ka netiks aizlaista vējā lieliska iespēja sakārtot Ķīpsalu un RTU izveidot par lielisku universitāti.
“Tiklīdz mēs izmainām savu skatījumu, tā izmainās šīs lietas.”
So true.
Domu spēks! Spēcīgs! Ko lai saka! Visa pamatā ir tieši tavs skats uz lietām. Un ir viens feins raidījums – Viss notiek, ar devīzi: “Viss notiek, kā tam jānotiek, neatkarīgi no mūsu gribas, bet brīvība ir mūsu attieksmē pret notiekošo.”